LZH◎
中論卷第三
不分卷【宋】【元】【明】
觀有無品,梵, Svabhāva. (蕃本, Bhāva-abhāva). (中論)+觀【宋】【元】
十【大】,有十【宋】【元】【明】
眾緣中Pratyaya-hetubhiḥ.
性(自性), Svabhāva.
作法 Kṛtaka.
從【大】,〔-〕【宋】【元】【明】
他性 Parabhāva.
自性於他性,亦名為他性, Svabhāvaḥ parabhāvasya parabhāvo hi kathyate.
依【大】,衣【宋】【元】【明】
壞,梵, Anyathā bhāva.
第六偈, Svabhāvam parabhāvaṃ ca bhāvaṃ cābhāvam evaca Ye paśyanti na paśyanti te tatvaṃ buddhaśāsane.(真實義, Tattva).
如【大】,於【宋】【元】【明】
化迦旃延經, Kātyāyanāvavāda. (雜阿. 卷第十, No. 99(262): S. 22. 90. Channa)
異【大】,無【宋】【元】【明】
有【大】,在【宋】【元】【明】
法【大】,〔-〕【宋】【元】【明】
中論【大】*,〔-〕【明】*
觀縛解品 Bandhanamoksa-parīkṣā.
Sa skārāḥ saṃsaranti cen na nityāḥ saṃsa ranti te, Saṃsaranti ca nānityāḥ sattve 'py eṣa samaḥ kramaḥ 諸行, Samskārāḥ; 往來, Samsarati; 常, Nitya; 無常, Anitya.
生【大】,生故【宋】【元】【明】
種【大】,種品中五種【宋】【元】【明】
第三偈,梵, Upādānād upādānaṃ samsaran vibhavo bhavet, Vibhavaś cānupādānaḥ kaḥ sa kim sam sariṣyati(身,梵,取 Upādāna. 無身,梵,非有, Vibhava.)
亦【大】,亦無【宋】【元】【明】
不【大】,無【宋】【元】【明】
諸行生滅相,不縛亦不解, Na bhandyante na mucyanta udayavyaya-dharminaḥ Saṃskārāḥ.
第七偈, Badhnīyād bandhanaṃ kāmaṃ bandhyāt pūrvaṃ bheved yadi, Na cāstitat, śeṣam uktaṃ gamyamāna-gata 'gataiḥ(若可縛先縛. 若シ可縛ヨリ先ニ縛アラバ; 去來=去來品.)
無【大】,不【宋】【元】【明】
言【大】,言定【宋】【元】【明】
觀有無品,梵, Karmaphalaparīkṣā.
第一偈,梵, Ātma-samyamakaṃ cetaḥ parānugrāha.kaṃ ca yat Maitraṃ sa dharmas tad bījaṃ phalasya pretya ceha ca.
為【大】,〔-〕【宋】【元】【明】
思業 Cetanā-karman.
從思生業 Cetayitvā-k.
意業 Mānasa-k.
身業 Kāyika-k.
口業 Vācika-k.
身業,梵, Viṣpanda. (動).
口業,梵, Vāc (語).
作業,[Vijñapti.(表業)]
無作業, Avijñapti(無表業).
善,梵, Virata(遠離).
不善,梵, Avirata (非遠離)
用 Paribhoga.
福德 Puṇya.
罪 Apuṇya.
以上二偈梵文, Vāg viṣpando 'viratayo yāś cā 'vijñapti-saṃjñitāḥ, Avijñaptaya evā 'nyaḥ smṛtā viratayas tathā. Paribhogā 'nvayaṃ puṇyam apuṇyam ca tathā-vidhaṃ, Cetanā ce 'ti saptai 'te dharmāḥ karmā 'ñjanāḥ smṛtaḥ.
無【大】,不【宋】【元】【明】
殺【大】,殺一【宋】【元】【明】
業【大】,常【宋】【元】【明】
相續 Abhipravartate.
德【大】,業【宋】【元】【明】
十白業道 Daśa-śukla-karmapathāḥ.
五欲樂 Pañca-kāmaguṇāḥ.
不失法 Avipraṇāśa.
負財物 Ṛṇa.
性 Prakṛti.
無記 Avyākṛta.
四種 Caturvidho dhātutaḥ.
見諦 Prahāṇa.
斷 Praheya.
思惟所斷 Bhāvanā-praheya.
至相似 Saṃkrama.
破業 Karmavadha.
相似 Sabhāga.
有漏,無漏, Sāsrava, Anāśrava.
記【大】,記無記【宋】【元】【明】
而【大】,者【宋】【元】【明】
亦【大】,而【宋】【元】【明】
則【大】,即【宋】【元】【明】
不作 Akṛta.
生【大】,出【宋】【元】【明】
有【大】,〔-〕【宋】【元】【明】
潤生【大】,生著【宋】【元】【明】
生【大】,作【宋】【元】【明】
第二十八偈, Avidyā-nivṛto jantus tṛṣṇā-saṃyojanas ca saḥ, Sa bhoktā sa ca na kartur anyo na ca sa eva saḥ.
即【大】,異【宋】【元】【明】
異【大】,一【宋】【元】【明】
無因無因則【大】,〔-〕【宋】【元】【明】
今【大】,〔-〕【宋】【元】【明】
變化人 Nirmitaka.
嚮【大】,響【宋】【元】【明】
諸【大】,〔-〕【宋】【元】【明】
炎如嚮【大】,響如焰【宋】【元】【明】
觀法品,梵 Ātma-parīkṣā
我 Ātman.
陰 Skandha.
相 Lakṣaṇa.
我所 Ātmīya.
無我智, 梵 Nirmama-nirahaṃkāra.
諸法實相 Dharmatā.
第八偈(四句分別偈), Sarvaṃ tathyaṃ na vā tathyaṃ tathyaṃ cā 'tat yam eva ca, Nai'vā'tathyaṃ naiva tathyam etad buddhānuśāsanaṃ.(實, Tathya).
實相 Tattva.
曰【大】,越【宋】【元】【明】
亦【大】,〔-〕【宋】【元】【明】
何【大】,況【宋】【元】【明】
何【大】,何以【宋】【元】【明】
無【大】,無分【宋】【元】【明】
相【大】,〔-〕【宋】【元】【明】
悲【大】,慈【宋】【元】【明】
者【大】,〔-〕【宋】【元】【明】
道【大】,遠【宋】【元】【明】
觀時品 Kāla-parīkṣā.
過去 Atīta.
未來 Anāgata.
現在 Pratyutpanna.
應【大】,〔-〕【宋】【元】【明】
物 Bhāva.
物【大】,〔-〕【宋】【元】【明】
卷第四終【明】
中論【大】*,〔-〕【明】*,卷第五首【明】,造號釋號譯號同異如首卷【明】
觀因果品,梵 Sāmagrī-parīkṣā (蕃本, Hetuphala-parīkṣā).
故【大】,〔-〕【宋】【元】【明】
和合 Sāmagrī.
生【大】,生者【宋】【元】【明】
果生【大】,生果【宋】【元】【明】
是【大】,若【宋】【元】【明】
因緣【大】,緣中【宋】【元】【明】
果【大】,果生【宋】【元】【明】
若因與果因,作因已而滅:若シ因ガ果ニ因テ與ヘ,因ト作リ已ツテ滅セバ,(Hetukaṃ phalasya dattva yadi hetur nirudhyate)
生【大】,〔-〕【宋】【元】【明】
果【大】,是果【宋】【元】【明】
果【大】,果果【宋】【元】【明】
瓶名生【大】,生瓶名【宋】【元】【明】
時【大】,則【宋】【元】【明】
生【大】,法【宋】【元】【明】
觀成壞品 Saṃbhava-vibhava-parīkṣā.
俱【大】,則【宋】【元】【明】
梵,蕃,及般若燈論此次有猶一偈
者【大】,〔-〕【宋】【元】【明】
應【大】,〔-〕【宋】【元】【明】
盡 Kṣaya.
不【大】,無【宋】【元】【明】
性【大】,不【宋】【元】【明】
盡【大】,滅盡【宋】【元】【明】
成壞【大】,生滅【宋】【元】【明】
壞【大】,有壞【宋】【元】【明】
眼【大】,現【宋】【元】【明】
法,梵, Bhāva.
失若至【大】,至若失【宋】【元】【明】
已【大】,以【宋】【元】【明】
第十二偈(梵第十三偈), Na svato jāyate bhāvaḥ parato naiva jāyate, Na svataḥ parataś ca jāyate jāyate kutaḥ.
共【大】,不共【宋】【元】【明】
為常為【大】,若常若【宋】【元】【明】
來【大】,未來【宋】【元】【明】
時【大】,〔-〕【宋】【元】【明】
如【大】,故如【宋】【元】【明】
者【大】,〔-〕【宋】【元】【明】
不分卷【明】
滅【CB】【麗-CB】,然【大】(cf. K16n0577_p0376a17)
【經文資訊】大正新脩大藏經 第 30 冊 No. 1564 中論
【版本記錄】發行日期:2026-04,最後更新:2025-02-03
【編輯說明】本資料庫由 財團法人佛教電子佛典基金會(CBETA)依「大正新脩大藏經」所編輯
【原始資料】維習安大德提供之高麗藏 CD 經文,維習安大德提供,北美某大德提供,李明芳大德提供新式標點
【其他事項】詳細說明請參閱【財團法人佛教電子佛典基金會資料庫版權宣告】